Ieskats Rīgas transporta attīstībā
Ormanis (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka https://dom.lndb.lv/data/obj/12213.html
19. gadsimta pirmo pusi var uzskatīt par agrīno sabiedriskā transporta veidošanas periodu, kuram raksturīgs primitīvs zirgu vilces sauszemes transports – ormaņu pajūgi, diližansi, omnibusi.
Zirga pajūgs ar kučieri jeb ormanis – senākais Rīgas sauszemes transportlīdzeklis.
Ormanis Vecrīgā (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Ormanis (20. gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Daugmales pagasts. Diližanss (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
19. gadsimta otrajā pusē strauji attīstījās dzelzceļa transports. Omnibusus pakāpeniski aizstāja ar zirgu vilces ielu dzelzceļu jeb zirgu tramvaju. Tramvaja vagonos varēja pārvadāt vairāk pasažieru un, pārvietojoties pa sliedēm, nodrošināt lielāku ātrumu.
Gustavs Ādolfs Agte, būdams Rīgas pilsētas inženieris, interesējās par zirgu dzelzceļa transporta attīstību. 1882. gada 18. februārī Rīgas Amatu biedrībā viņš novadīja diskusiju par zirgu tramvaju Rīgā.
Aleksandra un Troņmantinieka (tag. Brīvības un Raiņa) bulvāru krustojums ar zirgu tramvaju
Nacionālais mūzeju krājums
Zirgu tramvaja galapunkts Mežaparkā (1904)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Tolaik zirgu dzelzceļš rīdziniekiem jau bija pazīstams – tas tika uzbūvēts 1863. gadā kravu pārvadāšanai. Pasažieru līniju attīstība bija cieši saistīta ar uzņēmīgā Šveices inženiera un diplomāta Eižena Luija Dipona vārdu. Viņš izstrādāja Rīgas ielu dzelzceļa būvprojektu, un 1882. g. 23. augustā Rīgas zirgu tramvaja satiksme tika atklāta.
“Rīga tāpat kā citas pilsētas, dabūs nu arī zirgu dzelzceļus pasažieriem”
(Baltijas Vēstnesis, 1872. g.)
Zirgu tramvajs pie bijušajiem Kārļa vārtiem (19.gs. beigas)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Paralēli zirgu tramvajam inženieri mēģināja uzbūvēt transporta līdzekli, kurā būtu izmantots mehānisks dzinējspēks – tvaika mašīna.
1871. gadā barons Bukshevdens-Veisenhofs nopirka Anglijā pašgājēju lokomobili jeb ceļa lokomotīvi ar nolūku izmēģināt to omnibusa vilkšanai netālu no Rīgas, kur baronam piederēja lieli zemes īpašumi.
Pēc brauciena komisija atzina, ka ceļa lokomotīve spēj pārvadāt smagas kravas vai arī daudz pasažieru, attīstīt ātrumu līdz 9 km stundā un aizvietot 16 zirgus.
Tas bija Latvijā pirmais zemesceļa mehāniskā transportlīdzekļa izmēģinājums.
Tomēr šis projekts tālāk netika attīstīts.
Svēra 18 tonnas,
spēja attīstīt 18 ZS jaudu
Ceļa lokomotīves izmēģinājuma brauciens (ap 1871.g.)
No grāmatas
Biedriņš, A., Liepiņš, E. Rīgas sabiedriskais transports no 19.gs. vidus līdz mūsdienām. R.: Rīgas satiksme, 2015.
Rīgā tā arī neparādījās ne tvaika omnibusi, ne tramvaji ar tvaika dzinēju.
Pilsētas satiksmes transportlīdzeklis, kurā veiksmīgi tika izmantota tvaika mašīna, bija kuģis.
Pilsētas tvaikonītis Āgenskalna līcī (20.gs. sākums)
No grāmatas
Caune, A. Rīgas satiksme pirms 100 gadiem. R.: Zinātne, 2020.
Tvaikonīši Āgenskalna ostā (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Tvaikoņu piestātne pie Pontontilta (20.gs. sākums)
No grāmatas
Caune, A. Rīgas satiksme pirms 100 gadiem. R.: Zinātne, 2020.
1901. gadā zirgu tramvaju nomainīja elektriskais tramvajs.
Uzreiz pēc palaišanas tas ieguva lielu popularitāti Rīgas iedzīvotāju vidū.
Vecās zirgu dzelzceļa līnijas elektrificēja, un tās kļuva par pamatu elektriskā tramvaja tīklam.
Pēdējais "zirgu bānis" kursēja līdz Ķeizarmežam (Mežaparkam), kad 1910. gadā to nomainīja eletriskais tramvajs.
Zirgus vēl ilgi turpināja izmantot tramvaja dienestā, piemēram, ūdens cisternu pārvadāšanai, dažādu iekārtu pārvietošanai un citur.
Elektriskais tramvajs Maskavas ielā (20.gs. sākums)
No grāmatas
Caune, A. Rīgas satiksme pirms 100 gadiem. R.: Zinātne, 2020.
Zirgu tramvaja vagonus pārbūvēja par elektriskā tramvaja piekabināmajiem vagoniem. Tā vecie vagoni turpināja kalpot pasažieru pārvadāšanai līdz pat 1940. gadam.
Tramvaja motorvagons ar piekabvagonu Vienības gatvē (20.gs. sākums)
No grāmatas
Caune, A. Rīgas satiksme pirms 100 gadiem. R.: Zinātne, 2020.
Elektriskais tramvajs Mežaparkā (20.gs. sākums)
Avoti
-
Biedriņš, Andris, Liepiņš, Edvīns. Rīgas sabiedriskais transports no 19. gs. vidus līdz mūsdienām. Rīga : Latvijas Industriālā mantojuma fonds : Rīgas satiksme, 2015.
-
Caune, Andris. Rīgas satiksme pirms 100 gadiem : pilsētnieku individuālie satiksmes līdzekļi, sabiedriskais transports, tālsatiksme, satiksmei nepieciešamās būves un ražotnes 20. gadsimta sākuma atklātnēs. Rīga : Zinātne, 2020.
-
Zigmunde, Alīda. Inženieris Gustavs Ādolfs Agte un viņa dzimta. Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti. Humanitārās un sociālās zinātnes. 11.sēj.: Zinātņu un augstskolu vēsture, 2007, 26.-30.lpp.