top of page

Rīgas goda pilsonis

Gustavs Ādolfs Agte (1850–1906) – viens no pazīstamākajiem Rīgas Politehnikuma absolventiem, talantīgs inženieris, novators.

Gustava Ādolfa Agtes tēvs Johans Kristofs ir ienācējs no Tīringenes, 1839. gadā 25 gadu vecumā viņš pārceļas uz dzīvi Rīgā. Strādājis par mūzikas skolotāju, pats spēlējis klavieres, vijoli, ērģeles un basu, sacerējis kantātes un dziesmas.

Sākot ar 1848. gadu vairākus gadus strādājis par Doma baznīcas ērģelnieku.

Johana Kristofa Agtes ģimenē piedzimst 4 dēli – Gustavs Ādolfs, Edmunds, Jūlijs un Oskars.

J. K. Agtes ģimene, bērni un mazbērni interesējas gan par arhitektūru un tēlotājmākslu, gan par ķīmiju un lauksaimniecību.

Gustavs Ādolfs Agte ir dzimis 1850. gada 2. novembrī.

No 1869. līdz 1873. gadam studē inženierzinātnes Rīgas Politehnikumā.

G.Ā. Agtes lieta

Latvijas valsts vēstures arhīvs

https://www.raduraksti.arhivi.lv/

Gutavs Ādolfs Agte

Gustavs Ādolfs Agte

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja arhīvs

​

No 1874. līdz 1877. gadam strādā Šveicē, uzņēmumā Schweizer Nordostbahn, piedalās dzelzceļa tuneļa Vintertūra - Detenberga būvniecībā.

Gustavs Ādolfs Agte ar dzīvesbiedri

J.Krieviņa reprodukcija

No https://www.vestnesis.lv/ta/id/13125

Atgriežoties Latvijā, no 1879. līdz 1887. gadam strādā par Rīgas inženieri.

G. Ā. Agte piedalās Rīgas apbūves plāna izstrādē.

Tomēr šis plāns netiek īstenots, bet tam ir vēsturiska nozīme.

1882. gada 17. septembrī salaulājas ar Karolīnu Panderi.

Gustava Ādolfa Agtes villa Kapsētas (tag. Torņakalna) ielā 16 (1900)

Nacionālais muzeju krājums

VRVM 104593/52

No 1887. līdz 1899. gadam – 20 gadus - pilda Rīgas galvenā inženiera pienākumus. Šajā amatā esot G. Ā. Agte realizē vairākus projektus.

1892. g. - kājnieku tiltiņš pāri Rīgas kanālam pie Bastejkalna.

Bastejkalns un pilsētas kanāls. Skats uz gājēju tiltiņu (20.gs. sākums)

Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka

https://dom.lndb.lv/data/obj/56380.html

Bastejkalna tiltiņš (20.gs. 40.gadi)

Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka

https://dom.lndb.lv/data/obj/1790.html

1894. g. – izstrādāts pilsētas vienotas kanalizācijas sistēmas projekts.

Šī sistēma tiek īstenota pakāpeniski un 19. gs. beigās sasniedz 80 km. Tā daļēji pastāv arī mūsdienās.

Gustava Ādolfa Agtes vadībā notiek Daugavas krastmalas nostiprināšanas darbi. Koka stiprinājumi tiek nomainīti pret akmens un granīta krastmalām. Sākotnējā veidā tās pastāv līdz 1944. gadam, bet atjaunotā – līdz mūsdienām.

Gustavs Ādolfs Agte

No grāmatas

Viese, S. Mežaparks, pilsēta priežu silā. R.: Jumava, 2001.

Pēc vairāku Rīgas arhitektu projektiem G. Ā. Agtes vadībā tiek uzcelti Lielie Spīķeri (graudu noliktavas) Daugavmalā, kā arī pilsētas lopkautuve pēc arhitekta R. Šmēlinga projekta.

1894. g. – atklāts G. Ā. Agtes un inženiera V. Lībreiha projektētais elevators Andrejostā.

G. Ā. Agtes grāmata Elevator des Rigaschen Hafens ir pieejama RTU Zinātniskās bibliotēkas Retumu lasītavā.

1896. g. – uzcelts dzelzs pontontilts pār Daugavu, pirmais metāla pontonu tilts Eiropā.

Grāmatas Elevator des Rigaschen Hafens vāks

RTU Zinātniskā bibliotēka

​

G.Ā. Agtes būvētais pontontilts (20.gs. sākums)

Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka

https://dom.lndb.lv/data/obj/20944.html

No 1899. līdz 1906. g. G. Ā. Agte vada uzņēmumu Aktien-Gesellschaft der Rigaer Straßenbahnen / Акцiонерное Общество Рижскихъ Трамваевъ / Rigas Eelu Dſelſszełu Akziju Şabeedriba. Sabiedrība paplašina un elektrificē Rīgas ielu dzelzceļu tīklu un palaiž pirmo elektrisko tramvaju Rīgā 1901. gada 23. jūlijā.

“Kad es vēl biju bērns, vecātēva portrets - eļļas glezna - karājās pirmās tramvaja līnijas galapunkta depo.”

​

(Brigita Vilke, Ādolfa Agtes mazmeita)

Tramvajs Aleksandra (tag. Brīvības) bulvārī (20.gs. sākums)

Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka

https://dom.lndb.lv/data/obj/24810.html

“Atzinība un pateicība par Ķeizarvaldes kolonijas idejas realizāciju, par šī pasākuma visāda veida organizēšanu un sekmēšanu īpaši pienākas [..] Būvbiedrības direktoram, agrākajam pilsētas galvenajam inženierim Ādolfam Agtem. Rīgas pirmās villu kolonijas tapšana ir cieši saistīta ar viņa vārdu.”

​

(Eduards Kupfers, arhitekts)

1899. gadā Gustavs Ādolfs Agte aiziet no valsts darba, lai īstenotu savas ieceres veidot vienu no pirmajiem dārzu  pilsētas paraugiem Krievijā – Ķeizarvaldi (tag. Mežaparks). Tāpēc viņš dibina Rīgas Būvbiedrību un kļūst par tās vadītāju.

Aizrautīgi nodarbojas ar sportu.

1898. gadā kopā ar sievu Karolīnu iestājas 1. Rīgas velosipēdistu biedrībā.

Gustavs Ādolfs Agte ir arī viens no sporta biedrības Kaiserwald  dibinātājiem.

Sporta biedrība Kaiserwald Mežaparkā (20.gs. sākums)

Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka

https://dom.lndb.lv/data/obj/6093.html

No 1896.-1905. g. G. Ā. Agte kopā ar Rīgas Politehniskā institūta profesoriem piedalās Rīgas Tehniskās biedrības laikraksta Rigasche Industrie - Zeitung veidošanā.

rig1_65.jpg

Izdevuma Rigasche Industrie - Zeitung fragmenti

Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka

https://www.lndb.lv/

Gustavs Ādolfs Agte mirst ar sirdstrieku 1906. gada 22. jūnijā. Apglabāts Rīgas Lielajos kapos.

Par nopelniem Rīgas labiekārtošanā G. Ā. Agtem tiek piešķirts Rīgas goda pilsoņa tituls.

Pēc G. Ā. Agtes nāves Rīgas Būvbiedrību turpina vadīt viņa brāļa Oskara dēls Oskars Heinrihs Agte (1876-1939), kurš dzīvojis Mežaparkā, Hamburgas (tag. Sudrabu Edžus) ielā 1 un daudz izdarījis tā labiekārtošanā.

Gustavam Ādolfam Agtem bija četri bērni –  meita un trīs dēli.

Vecākais dēls Johans Kristofs studēja arhitektūru gan Rīgas Politehniskajā institūtā, gan Šveicē, ieguva divus arhitekta diplomus. Vēlāk strādāja par arhitektu, projektēja divas ēkas Mežaparkā. I pasaules kara laikā dienēja Krievijas armijā. Pēc kara strādāja Ceļu un būvju virsvaldē. Tad studēja Rīgas vācu pedagoģiskajā institūtā, strādāja par skolotāju vācu skolās Rīgā. Pirms II pasaules kara emigrēja uz Vāciju.

Otrais dēls Karls Aleksandrs studēja Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļā. Studijas un darbu turpināja Karlsrūes Tehniskajā augstskolā. Vēlāk ieguva filozofijas doktora grādu.

Jaunākais dēls Gustavs - gleznotājs - gāja bojā 1917. gadā un ir apbedīts Odesā.

Gustavs Ādolfs Agte ir arī pazīstams kā Ādolfs Agte. Tāpēc viņu viegli sajaukt ar citu Agtes dzimtas pārstāvi – brāļa Edmunda dēlu Ādolfu Agti (1883-1943), juristu un tautsaimnieku, kurš ir pazīstams ar savu doktora disertāciju Ursprung und Lage der Landarbeiter in Livland, kurā pauž simpātijas laukstrādniekiem.

1911.g. Rīgas pilsētas plāns ar tramvaju maršrutiem, pontontiltu, lopkautuvi (72), elevatoru (75) un Ķeizarmežu (Царский лес)

Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka

https://dom.lndb.lv/data/obj/78499.html

Avoti

Uz lapas sākumu

bottom of page