Mežaparka pirmsākumi
Ķeizarmežs
“Mēs liekam pamatus jaunai villu kolonijai. Pirmās divas villas jau gatavas – Pandera villa un onkuļa Heinca māja. Nāca dažādi priekšlikumi, kā šo vietu nosaukt. Beigās vienojāmies par Ķeizarvaldi.”
(Gustavs Ādolfs Agte)
Pandera villa (celtā 1903.-1904.g.), arhitekts E. Kupfers
No grāmatas
Viese, S. Mežaparks, pilsēta priežu silā. R.: Jumava, 2001.
Mežaparks. Samsona (tag. Annas Sakses) iela (20.gs. 20.gadi)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Pēc leģendas 1621. gadā šeit ar savu armiju bija apmeties zviedru karalis Gustavs II Ādolfs. Tā radās skaists nosaukums Ķeizarmežs jeb Ķeizarvalde.
Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs (1594-1632)
1895. gadā Gustava Ādolfa Agtes īpašumā nonāk trīs muižas Ķīšezera krastā – Dragūnu, Jaunā un Heila jeb Elziņmuiža.
Heila muiža kļuva par Agtes ģimenes galveno dzīvojamo ēku vasarās, bet Jaunās muižas teritoriju viņš plānoja sadalīt zemes gabalos pārdošanai un tālākai apbūvei.
Tā viņš gribēja īstenot savu ieceri ierīkot Ķīšezera krastā atpūtas parku un vasarnīcu koloniju, kur rīdzinieki varētu atpūsties no straujā pilsētas ritma un būt tuvāk dabai.
Heila jeb Elziņmuiža (20.gs. 30.gadi)
No grāmatas
Viese, S. Mežaparks, pilsēta priežu silā. R.: Jumava, 2001.
Pirmo reizi šis jautājums Rīgas Domē tika apspriests 1899.gadā, bet galīgais lēmums par Ķeizarmeža izveidi tika pieņemts 1901. g. 30. aprīlī Rīgas 700 gadu jubilejas svinībām veltītajā sēdē. Šo datumu var uzskatīt par Mežaparka sākumu.
Ne visi domnieki sākumā atbalstīja šo ideju, jo pēc viņu uzskatiem Ķeizarmežs bija tālu no pilsētas centra. Tolaik tā teritorija vispār atradās ārpus Rīgas robežām.
Tomēr idejai bija arī savi piekritēji. Skaļus aplausus izpelnījās domnieka Viganovska Ķeizarmeža aizstāvības runa.
“Rīga iesoļo savas attīstības jaunā gadsimtā… Rīga ir pilsēta, pie kuras kavējas ne tikai Krievzemes, bet arī Eiropas skatieni, un tieši tāpēc Rīgai jāņem par paraugu citas lielpilsētas, kurās lielu parku veidošana jau ilgi nav vairs tikai izprieca, bet arī atzīta nepieciešamība.”
(Rigasche Rundschau, 1901.g. 1.maijs)
Izdevuma Rigasche Rundschau fragmenti ar Viganovska kunga runu (1901.g. 1.maijs)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Rīgas Dome izdalīja apbūvēšanai zemes no pilsētai piederošo muižu teritorijām un piešķīra 500 000 rubļu šosejas, gājēju un riteņbraucēju celiņu izbūvei, tramvaja līnijas ierīkošanai.
Mežaparka kopējā teritorija 20. gs. sākumā sniedzās no Ķīšezera krastiem līdz Mīlgrāvja dzelzceļa līnijai. Atpūtas parkam tika paredzētas 4/5 no meža platības un tikai 1/5 villu kolonijai.
1899. gadā Gustavs Ādolfs Agte aizgāja no Rīgas galvenā inženiera amata un nodibināja akciju sabiedrību Rīgas Būvbiedrība.
Tā nodarbojās ar zemes gabalu pārdošanu un kontrolēja to apbūvi.
Par ēku būvēšanu atbildēja paši īpašnieki, bet viņiem vajadzēja stingri ievērot noteikumus.
Rīgas Būvbiedrības sludinājums par zemes pārdošanu Ķeizarmežā.
Attēlā: Oskara Heinriha Agtes villa (1908)
No grāmatas
Viese, S. Mežaparks, pilsēta priežu silā. R.: Jumava, 2001.
Atjaunotā O.H. Agtes villa, arhitekts A. Gīzeke
Rīgas Jūgendstila centrs
Daži no apbūves noteikumiem:
-
Dzīvojamo ēku arhitektūrai jāatgādina vasarnīcu raksturs, kam jāpieskaņo arī saimniecības ēkas.
-
Ēku redzamo daļu izveidojumam jābūt estētiskam, un projekti jāapstiprina pilsētas valdē.
-
Ēkām jābūt brīvstāvošām un jāatrodas vismaz 4,2 m attālumā gan no ielas, gan kaimiņu robežas.
-
Ēkas varēja būt mūra, koka vai pildrežģa un tām nedrīkstēja būt vairāk nekā divi stāvi. Mūra ēkām virs pilniem diviem stāviem drīkstēja būt arī mansarda stāvs vai torņveida izbūve ar vēl vienu papildu dzīvojamo stāvu.
-
Divām trešdaļām no gruntsnomā nodotā zemesgabala jāpaliek neapbūvētām. Neapbūvētajā zemesgabala daļā ar īpaši pilsētas valdes atļauju drīkstēja celt arī nelielus dārza paviljonus.
"Villa Adele", celta 1908.g. pēc arhitekta K.J. Felsko projekta
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Georgs Kūfalts (1853-1938), ainavu arhitekts un daiļdārznieks
Latvijas Nacionālais arhīvs
Pie Mežaparka ielu tīkla plānošanas strādāja Georgs Frīdrihs Kūfalts, iecienīts ainavu arhitekts, kuram jau bija pieredze parku ierīkošanā Rīgā, Tallinā, Pēterburgā un Krimā. Bez viņa ziņas jaunajā teritorijā nedrīkstēja veikt nekādus būvdarbus, atvērt rūpniecības uzņēmumus un rīkot pasākumus.
Rīgas Būvbiedrības teritorija (1905)
No grāmatas
Viese, S. Mežaparks, pilsēta priežu silā. R.: Jumava, 2001.
Mežaparka pirmie villu īpašnieki bija baltvācu tehniskā inteliģence: G.Ā. Agtes brāļadēls Oskars Heinrihs Agte, inženieris Kārlis Fīlroze, arhitekti Kupfers, Tīzenhauzens, Bīlenšteins, arī Rīgas Politehniskā institūta pasniedzēji. Vēlāk te apmetās turīgākā latviešu inteliģence.
G.Ā. Agtes dēla Kristofa projektētais veikala namiņš Kokneses prospektā 1, celts 1913.gadā
No grāmatas
Viese, S. Mežaparks, pilsēta priežu silā. R.: Jumava, 2001.
Oskars Heinriks Agte (1876-1939), Mežaparka zirgu tramvaja īpašnieks, Rīgas Būvbiedrības direktors pēc G.Ā.Agtes nāves
No grāmatas
Biedriņš, A., Liepiņš, E.Rīgas sabiedriskais transports no 19.gs. vidus līdz mūsdienām. R.: Rīgas satiksme, 2015.
O.H. Agtes zirgu dzelzceļa vagona projekts (1903)
No grāmatas
Biedriņš, A., Liepiņš, E. Rīgas sabiedriskais transports no 19.gs. vidus līdz mūsdienām. R.: Rīgas satiksme, 2015.
Vēl 1899. gadā Gustavs Ādolfs Agte lūdza Rīgas pilsētas valdei atļauju būvēt elektrisko ielu dzelzceļu uz Ķeizarmežu.
Tomēr finansējuma trūkuma dēļ tolaik projektu īstenot neizdevās.
Tālāk par šo lietu ļoti rūpējās Oskars Heinrihs Agte, Gustava Ādolfa Agtes brāļa Oskara dēls.
1902. gadā Rīgas pilsētas valde atbalstīja O.H. Agtes lūgumu piešķirt viņam koncesiju zirgu tramvaja ierīkošanai, un 1903. gadā tramvaja kustība uz Mežaparku tika atklāta.
Tas bija pēdējais zirgu tramvajs Rīgā.
Zirgu tramvaja vasaras vagons Mežaparkā (20.gs. sākums)
No grāmatas
Caune, A. Rīgas satiksme pirms 100 gadiem. R.: Zinātne, 2020.
1910. gadā līnija tika elektrificēta.
Elektriskais tramvajs Mežaparkā (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Vecajā tramvaju šķūnī pēc O.H. Agtes ierosinājuma tika ierīkots lūgšanu nams – kapela. Tās nosaukums gan nav saistīts ar Gustava Ādolfa Agtes vārdu, bet ar Gustava Ādolfa evaņģēlisko biedrību.
Gustava Ādolfa baznīca Mežaparkā (20.gs. 20.gadi)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Līdz I pasaules karam Mežaparkā tika uzceltas 108 villas, atvērts Zooloģiskais dārzs, izbūvēta Rīgas un Vidzemes jahtkluba osta, darbojās sporta biedrība Kaiserwald.
“Te tika iekustināta kāda nopietna, augsta un cēla vajadzība, kam jākļūst par mūsu civilizācijas kopējo labumu. Paša zeme, paša nams, veselīgs un brīvas dabas ieskauts, neierobežota darbība savējam un ar savējo. Rūpes par dabu un mākslu kā ārpusē, tā iekšpusē un turklāt audzināšana nesabojātā dabā, audzināšana mājas mākslai un augstām, cēlām baudām; ceļš uz labāku, tīru kultūru!”
(Arhitekts Eduards Kupfers)
Pastaiga Mežaparkā (20.gs. 30.gadi)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Sporta biedrība Kaizervalde
“Sporta biedrība Kaiserwald ir tikpat veca, cik Ķeizarvalde. Kad villu kolonija dzīvoja vēl tikai mana [..] tēva, inženiera Ādolfa Agtes iecerēs, radās projekts Ķīšezera krastā radīt arī sporta biedrību, lai Ķeizarvaldes iedzīvotājiem būtu iespēja baudīt dabas skaistumu un svētību. Ierosinājums guva piekrišanu, un varēja ķerties pie biedrības dibināšanas. Bez sporta nodarbībām biedrībai bija jākļūst arī par “veselības centra” dalībnieci.”
(Kristofs Agte, biedrības priekšsēdētājs, 1928. g.)
“No pilsētas ciešajiem mūriem uz skaisto Dieva pasauli Kaizervaldi!”
(No sporta biedrības Kaiserwald reklāmas izdevuma, 1903. g.)
Ķīšezers (20.gs. 20.gadi)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Ķīšezers (20.gs. 30.gadi)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Biedrība Kaiserwald jeb Kaizervalde tika dibināta 1903. gadā. Par priekšsēdētāju tika ievēlēts Dr. A. fon Brigners, par viceprezidentu – Gustavs Ādolfs Agte.
Oskars Heinrihs Agte, savukārt, bija biedrības saimniecības vadītājs.
Neilgu laiku – no 1905. g. līdz savai nāvei – biedrību vadīja Gustavs Ādolfs Agte. Arī Oskars Heinrihs Agte un G.Ā.Agtes dēls Kristofs savā laikā bija biedrības priekšsēdētāji.
No Rīgas būvbiedrības Kaizervalde īrēja Annas muižu – 17 920 kvadrātasu lielu teritoriju ar dzīvojamo māju, saimniecības ēkām, staļļiem un vasaras mājiņu. Dzīvojamajā mājā iekārtoja restorānu, lasītavu un šaha istabu.
Turpat netālu ierīkoja bumbotavu, laukumus launtenisam, spēlēm un riteņbraukšanai. Izjādēm vai izbraucieniem varēja īrēt zirgus.
Sporta laukumus bija paredzēts izveidot arī ārpus biedrības teritorijas – Ķeizara mežā un Ķīšezera krastā.
Sporta biedrības Kaiserwald parks ar restorānu (1904)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
“Pļavās ierīkoja divus tenisa laukumus un vienu futbola laukumu. Bet tika domāts arī par vērienīgu kalna kamaniņu ceļu. Starp diviem vien-otram pretī esošiem koka torņiem tika ierīkoti viens pret otru virzīti kamaniņu ceļi. Tā varēja pa vienu laisties lejā, bet pie otra pa kāpnēm uzkāpt augšā un atkal vizināties pretējā virzienā.”
(Oto Fīlroze, pirmā biedrības kasiera Kārļa Fīlrozes dēls)
Sporta biedrība Kaiserwald (1904)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
1937. gadā biedrībai piederēja trīs tenisa laukumi, futbola laukums, brīvdabas estrāde, laivu osta, peldētava ar lēkšanas torni. Biedrības īpašums robežojās ar Rīgas jahtklubu, Saules dārzu, sanatoriju un Kerkoviusa īpašumiem.
“Līdzās dažādu sporta veidu nodarbībām – futbolam, tenisam, ūdenssportam – tika kopta arī dziedāšana. Sestdienās sporta namā tautasdziesmu dziedāšanai kopā sapulcējās kolonijas bērni ar dziesmu mīlošām mātēm un tēviem.”
(Oto Fīlroze)
Sporta biedrība Kaiserwald (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Biedrību dibināja vācieši, bet tās biedru sastāvā bija vairāku tautību pārstāvji: angļi, norvēģi, holandieši, dāņi, somi, ebreji, čehi, poļi, krievi un citi.
Sporta biedrības Kaiserwald emblēma
No grāmatas
Rīga - 800: gadagrāmata. 1997. R.: Latvijas Kutūras fonds.
“Gut Sport!”
(Biedrības Kaiserwald devīze)
Biedrības Kaserwald 8 sporta sekcijas:
-
jāšanas
-
riteņbraukšanas
-
airēšanas un zēģelēšanas
-
peldēšanas
-
launtenisa
-
spēļu sekcija brīvā dabā
-
slidskriešanas un ledusspēļu
-
slēpošanas un kamaniņu
Devītā sekcija:
-
parka un apstādījumu sekcija, kuru vadīja Rīgas parku un dārzu arhitekts Georgs Kūfalts.
Vēlāk sekciju skaits sasniedza 14.
-
Iestāšanas maksa – 5 rubļi
-
Gada maksa – 1 rublis
-
Sporta parka izmantošana – 25 kapeikas
-
Sporta apmeklējums skolām – 10 kapeikas no personas; mazturīgām skolām apmeklējums - par brīvu
-
Varēja iegādāties sezonas un mēneškartes
Izbraukums ar laivu Ķīšezerā (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Biedrība rīkoja vairākas sacīkstes dažādos sporta veidos. Iecienīts sporta veids bija futbols. Reizēm futbola mačus apmeklēja līdz 1500 skatītāju. Kaizervalde iedibināja ceļojošo balvu futbolistiem – Ādolfa Agtes kausu.
Biedrība bija viena no pirmajām Rīgā, kas sāka attīstīt skolu sportu.
Ziemas sporta svētku dalībnieki (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Biedrībai bija liela loma ledusjahtu burāšanas attīstībā.
Ledusjahtas Ķīšezerā (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Pirms I pasaules kara Latvijā darbojās ap 100 sporta organizāciju, Kaizervalde ar apmēram pusotru tūkstoti biedru bija lielākā no tām. Tā pastāvēja līdz II pasaules karam.
Avoti
-
Viese, Saulcerīte. Mežaparks, pilsēta priežu silā. Rīga : Jumava, 2001.
-
Caune, Andris. Rīgas satiksme pirms 100 gadiem : pilsētnieku individuālie satiksmes līdzekļi, sabiedriskais transports, tālsatiksme, satiksmei nepieciešamās būves un ražotnes 20. gadsimta sākuma atklātnēs. Rīga : Zinātne, 2020.
-
Biedriņš, Andris, Liepiņš, Edvīns. Rīgas sabiedriskais transports no 19. gs. vidus līdz mūsdienām. Rīga : Latvijas Industriālā mantojuma fonds : Rīgas satiksme, 2015.
-
Viese, Saulcerīte. Par Mežaparku, šo XX gadsimta zīmi. Latvijas Vēstnesis, Nr.426/429 (28.11.2000). https://www.vestnesis.lv/ta/id/13125 (skatīts 26.03.2021.)
-
Krastiņš, Jānis. Pilsētbūvniecības piemineklis Mežaparks. https://www.nkmp.gov.lv/lv/media/1603/download (skatīts 16.04.2021.)
-
Viese, Saulcerīte. Kultūras darbinieki vecajā Mežaparkā. No: Rīga - 800 : gadagrāmata. Rīga : Latvijas Kutūras fonds. 42.-45.lpp.
-
Miklāva, Ingrīda. Mežaparks kartēs un plānos. No: Rīga - 800 : gadagrāmata. Rīga : Latvijas Kutūras fonds. 34.-36.lpp.
-
Apine, Rita. Skaistā Dieva pasaule "Kaizervalde". No: Rīga - 800 : gadagrāmata. Rīga : Latvijas Kutūras fonds. 51.-56.lpp.