Rīgas elektriskais tramvajs
19. gadsimta 90. gadu otrajā pusē daudzviet Eiropas un atsevišķās Krievijas impērijas lielpilsētās jau bija notikusi pāreja no zirgu tramvajiem uz mehāniskās vilces tramvajiem.
Pirmā elektriskā tramvaja līnija tagadējās Baltijas valstīs tika atklāta Liepājā 1899. g. 14. septembrī.
Elektriskais tramvajs Liepājā (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Arī Rīgas pilsētas valde, saņemot vairākus piedāvājumus no ārvalstu kompānijām, sāka domāt par pilsētas sabiedriskā transporta uzlabošanu un elektriskā tramvaja ierīkošanu.
1896. gadā Rīgas dome izveidoja komisiju, kuras uzdevums bija sastādīt programmu Rīgas ielu dzelzceļu tīkla paplašināšanai. Komisiju vadīja pilsētas galva Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss. Komisija pilsētas domei iesniedza būvniecības programmas priekšlikumu, nosakot, ka sākumā ērtas satiksmes izveidošanai būtu nepieciešams uzbūvēt 6 jaunas tramvaja līnijas.
Lietu sarežģīja 1882. gadā ar Rīgas zirgu dzelzceļu akciju sabiedrību uz 32 gadiem noslēgtais koncesijas līgums. Saskaņā ar šo līgumu ielās, kurās kursēja zirgu tramvajs, pilsētai nebija tiesību organizēt savu tramvaja satiksmi.
Pēc ilgām pārrunām abas puses nonāca pie kompromisa – Rīgas dome atteicās no plāna pārņemt Rīgas ielu dzelzceļus savā īpašumā, izdeva sabiedrībai jaunu koncesiju uz 30 gadiem elektrisko tramvaju līniju izbūvei un ekspluatācijai, apņēmās piešķirt bezmaksas lietošanā tramvaju līniju izbūvei nepieciešamos zemes gabalus; savukārt sabiedrība apņēmās ik gadu iemaksāt pilsētās kasē pusi no uzņēmuma tīrās peļņas. 1900. gada 28. aprīlī tika noslēgts jauns koncesijas līgums.
Rīgas zirgu dzelzceļu akciju sabiedrība tika pārveidota par Rīgas ielu dzelzceļu akciju sabiedrību (Rīgas tramvaju a/s). Tās direktors no 1899.gada līdz 1906. gadam bija Gustavs Ādolfs Agte. Viņa vadībā sabiedrība uzsāka plašus būvdarbus, vienlaikus nodrošinot zirgu tramvaja nepārtrauktu darbību.
Rīgas ielu dzelzceļu a/s 1914.g. 100 rubļu akcija
No grāmatas
Biedriņš, A., Liepiņš, E.Rīgas sabiedriskais transports no 19.gs. vidus līdz mūsdienām. R.: Rīgas satiksme, 2015.
Viens no pēdējiem zirgu tramvajiem Rīgā (1901)
No grāmatas
Caune, A. Rīgas satiksme pirms 100 gadiem. R.: Zinātne, 2020.
1900.g. koncesijas līguma par elektrisko ielu dzelzceļu ierīkošanu Rīgā galvenie nosacījumi
Līnijas
-
Divceļu riņķa līnija no zirgu dzelzceļa galapunkta Daugavmalā pa krastmalu līdz Nikolaja ielai, pa to līdz Basteja bulvārim, tad pa šo bulvāri, Teātra bulvāri un Kārļa ielu līdz līnijas sākuma punktam Daugavmalā, kā arī vienceļa atzarojums no Basteja bulvāra pa Smilšu ielu līdz Biržas ēkai (3280 m)
-
Divceļu līnija: Basteja bulv. – Nikolaja iela – Totlēbena bulv. – 1.Ganību dambis – 2. Ganību dambis – Sarkandaugavas upe (4660m)
-
Divceļu līnija: Teātra un Aleksandra bulv. stūris – Aleksandra bulv.– Aleksandra iela – Pēterburgas šoseja līdz Aleksandra vārtiem (3290 m)
-
Vienceļa līnija: Teātra bulv. un Suvorova ielas stūris – Suvorova iela līdz Bruņinieku ielai (1400 m)
-
Vienceļa līnija: Teātra bulv. un Kārļa ielas stūris – Marijas iela – Stabu iela – Avotu iela – Ērgļu iela līdz Pērnavas ielai (2870 m)
-
Vienceļa līnija: Daugavas krastmalas un Kārļa ielas stūris – Lielā Maskavas iela līdz pilsētas ūdens pumpētavai (3970 m)
-
Vienceļa līnija: Aleksandra iela pie Lielā pumpja – Rēveles iela – Miera iela līdz pilsētas kapsētas otrajai ieejai (1430 m)
-
Divceļu līnija: Daugavmalas tirgus – Pontontilts – Šoneru iela un turpinājums kā vienceļa līnija uz Āgenskalna tirgu – Lielā Nometņu iela – Kurzemes iela līdz vecajam Nometņu laukumam (2775 m)
-
Vienceļa līnijas atzarojums no divceļu līnijas Daugavmalas tirgus – Pontontilts – Šoneru iela virzienā Torņakalna parks – Altonavas iela – Marijas dzirnavu iela. Tā atradās Pārdaugavā pie Māras dīķa, kur bija Marijas dzirnavas
Sliežu ceļi
-
Sliežu ceļa platums - 5 krievu pēdas (1524 mm)
Ēkas
-
Ēkām jābūt masīvām ar patīkamu ārējo izskatu un būvētām no ugunsdrošiem materiāliem
Vagona izmēri
-
Platums ne vairāk par 2,0-2,1 m
Vagona aprīkojums
-
16 sēdvietas un 12 stāvvietas (minimums), neskaitot konduktoru un vadītāju
-
apgaismojums – ne mazāk kā 5 kvēlspuldzes
Biļešu cenas un atlaides
-
Biļešu cena tiek noteikta par vienu tarifa iecirkni, un tā nedrīkst pārsniegt 1898. gadā piemēroto maksu par braucienu zirgu tramvajā
-
Tarifu iecirkņu robežu un biļešu cenu izmaiņas pieļaujamas tikai ar pilsētas valdes atļauju
-
Skolniekiem biļešu cena ne vairāk par 2 kap.
-
Tiesības braukt bez maksas tiek piešķirtas ugunsdzēsējiem, policistiem un pastniekiem formas tērpos
-
Atlaides Rīgas fabriku strādniekiem īpaši norīkotos strādnieku vagonos
Būvdarbus veica:
-
Krievu elektrības sabiedrības fabrika Union, Berlīnes firmas Union Electricitäts-Gessellschaft pārstāve Rīgā
Tramvaja iekārta un ritošais sastāvs:
-
Krievu-Baltijas akumulatoru fabrika
-
Krievu-Baltijas vagonu fabrika
-
Rīgas vagonu rūpnīca Fēnikss
-
mašīnbūves a/s Richard Rohle
-
R. M. Mantel
-
Felzer&Ko
Rīgas elektriskā tramvaja motorvagons (20.gs. sākums)
No grāmatas
Caune, A. Rīgas satiksme pirms 100 gadiem. R.: Zinātne, 2020.
Elektriskā tramvaja motorvagona aprīkojums
-
Vagonam bija divi 15 zirgspēku stipri elektromotori – pa vienam katrā motorvagona galā. Vienceļa līnijas gadījumā, kad galapunktā vagons neapgriezās, tramvaja vadītājs pārgāja pie otra motora pretējā vagona galā.
-
Katra motorvagona galā bija vaļēja platforma, kur stāvēja vadītājs. Sākumā tā bija bez jebkāda aizsargstikla, vēlāk parādījās iestiklots vairogs vadītāja priekšā, pēc tam vairogu aizbūvēja ar stiklotiem logu rāmjiem.
-
Katrs vagons bija apgādāts gan ar pneimatisko, gan ar rokas bremzi. Rokas bremzes rokturis bija vagona platformas priekšā. Blakus tam atradās caurule ar piltuvi galā. Pa to ziemā, kad sliedes apledoja, stāvākās vietās vadītājs kaisīja uz tām smiltis.
-
Katrā motorvagonā bija 20 sēdvietas un 16 stāvvietas, pa astoņām katrā vagona gala vaļējā platformā (piekabvagoni bija mazāki – 12-16 sēdvietas un 12 stāvvietas).
-
Cipars uz vagona gala apzīmēja tā kārtas numuru. Tramvaju līnijas apzīmēja ar krāsainiem vairodziņiem vagona priekšā un nakts tumsā ieslēdza arī elektriskos lukturus uz vagona jumta. Katrai līnijai bija piešķirta sava krāsa – sarkana, zila, zaļa, dzeltena, balta. Palielinoties līniju skaitam, parādījās arī divkrāsu vairodziņi un lukturi. Līnijas numuru blakus krāsas vairodziņam ieviesa vēlāk.
-
Vagona augšdaļa bija nokrāsota tumši sarkanā, apakšdaļa – dzeltenā krāsā.
Gan tramvaja vadītājam, gan konduktoram bija sava dienesta uniforma.
Rīgas elektriskā tramvaja konduktors dienesta uniformā (20.gs. sākums)
No grāmatas
Caune, A. Rīgas satiksme pirms 100 gadiem. R.: Zinātne, 2020.
Rīgas tramvaju a/s G.Ā. Agtes vadībā nodarbojās ne tikai ar elektriskā tramvaja iekārtošanu, bet arī ar esošo zirgu dzelzceļa līniju elektrifikāciju.
Lai elektriskie tramvaji varētu funkcionēt, tika nolemts uzcelt termoelektrocentrāli. Pēc Rīgas tramvaju a/s pasūtījuma to uzbūvēja firma Union.
Tramvaja vadītāji un konduktori uniformā (20.gs. sākums)
Rīgas satiksmes mājaslapa
Termoelektrocentrāle darbojās no 1901. gada līdz 1923. gadam.
Elektrisko tramvaju uzņēmuma termoelektrocentrāle Miķeļa un Pētera Pāvila (tagad Citadeles) ielas stūrī (1901)
No grāmatas
Caune, A. Rīgas satiksme pirms 100 gadiem. R.: Zinātne, 2020.
No 1900.-1901. g. tika uzceltas trīs jaunas modernas tramvaju depo ēkas - toreizējās Pēterburgas, Maskavas un Jelgavas priekšpilsētās.
Tramvaju depo Pēterburgas priekšpilsētā (tag. Brīvības ielā 191) (1932)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
1901.gada pavasarī Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē Esplanādē tika demonstrēts pirmais elektriskā tramvaja vagons.
21. jūnijā pa galveno līniju Aleksandra (Brīvības) ielā notika pirmais oficiālais elektriskā tramvaja izmēģinājuma brauciens, kurā piedalījās Rīgas tramvaju a/s direktori, Rīgas pilsētas galva Georgs Armitsteds, Krievu-Baltijas vagonu fabrikas direktors un citas amatpersonas.
Brauciens no depo pie Aleksandra vārtiem līdz galapunktam uz Aleksandra tilta pār pilsētas kanālu ilga 12 minūtes.
Jau nākamajā dienā pirmie seši vagoni uzsāka izmēģinājuma braucienus arī pārējās līnijās.
Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde. Skats uz Esplanādes laukumu (1901)
LU Akadēmiskās bibliotēkas virtuālā izstāde
“Pa Rīgas elektrības dzelzceļu rītā, 10.jūlijā notikšot ofiiciāls izmēģinājuma braukums, kurš pulksten 12 iesākšoties pie Aleksandra vārtiem un iešot pa Aleksandra ielu līdz Aleksandra tiltam un atpakaļ.”
(Baltijas Vēstnesis, 1901. g.)
10. jūlijā (23.VII j.s.) plkst. 12.00 sākās kustības svinīgā atklāšanas ceremonija Galvenajā tramvaju depo pie Aleksandra vārtiem. Depo ēkas un reprezentācijas braucienam sagatavotais tramvaja vagons bija izrotāts ar karogiem un zaļumu vītnēm. Uz svinīgo ceremoniju bija pulcējušies ap 200 dalībnieku. Plkst. 12.30 izrotātais tramvaja vagons devās reisā pa Aleksandra ielu līdz Aleksandra tiltam un atpakaļ.
Pēc brauciena viesi tika aicināti galvenajā depo ēkā uz svētku mielastu. Svinīgo uzrunu un tostu teica Rīgas tramvaju a/s direktors Gustavs Ādolfs Agte.
Rīgas pilsētas galva Georgs Armitsteds savā uzrunā īpaši atzīmēja Rīgas tramvaju akciju sabiedrības valdes nopelnus elektriskā tramvaja uzbūvēšanā.
Elektriskā tramvaja atklāšana 1901.g. 23.jūlijā
No grāmatas
Caune, A. Rīgas satiksme pirms 100 gadiem. R.: Zinātne, 2020.
Nākamajā dienā, 11.jūlijā (24.VII j.s.), tika atklāta regulāra pasažieru satiksme pirmajā līnijā – maršrutā no Aleksandra vārtiem līdz Aleksandra tiltam.
Pirmo elektrisko tramvaju vadīja Jāzeps Tumovičs, bijušais zirgu tramvaja vadītājs. Viņš iemācījās vadīt elektrisko tramvaju un tik labi demonstrēja tā darbību Rīgas izstādē Esplanādē, ka viņam pat uzticēja apmācīt jaunos motorvagonu vadītājus.
Jāzeps Tumovičs, pirmais Rīgas eletriskā tramvaja vadītājs (1954)
“...elektriskie tramvaji ir ierīkoti diezgan ērti”
“Pie tramvaju piestātnēm arvien mēdz pulcēties ļaužu bari. Tramvaji ir aprēķināti priekš 20 sēdu vietām. Bet bieži vien pasažieru salonos vairāk, tiem ir ļoti neērti stāvēt, jo vagoni nav plati un strauji grūstās. Tādos gadījumos vajadzētu laist pa divi kopā. Tagad jau priekš tam nav jāliek lieki zirgi.”
“Par braucienu pa Aleksandra ielu visā līnijas garumā sēdu vietā jāmaksā 8 kapeikas un jāņem divas biļetes. Šī cena katrā ziņā jāatzīst par nesamērīgi augstu.”
Pēc elektriskā tramvaja palaišanas Baltijas Vēstnesī parādījās gan pozitīvas, gan arī kritiskas piezīmes.
Neskatoties uz augsto braukšanas maksu, elektriskais tramvajs ātri kļuva populārs.
1902. gadā tika pārdoti 15,7 miljoni braukšanas biļešu, 1907. gadā - 27,2 miljoni.
1913. gadā pārvadāto pasažieru skaits pārsniedza jau 52 miljonus. Tā kā Rīgā tajā laikā bija nedaudz vairāk kā pusmiljons iedzīvotāju, tad katrs no viņiem gada laikā vismaz 100 reizes bija braucis ar tramvaju.
Pirmo sešu tramvaja līniju un pieturvietu saraksts (1902)
No grāmatas
Biedriņš, A., Liepiņš, E. Rīgas sabiedriskais transports no 19.gs. vidus līdz mūsdienām. R.: Rīgas satiksme, 2015.
Vecrīgas plāns ar tramvaja līnijām (1904)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Kopš 20.gs. sākuma tramvaja sliežu novietojums, protams, ir mainījies.
Tagad pat grūti iedomāties, kurās vietās Rīgā kādreiz ir bijuši sliežu ceļi.
Piemēram, pretī Biržas namam kādreiz atradās 4. tramvaja līnijas galapunkts.
4.līnijas tramvaja motorvagons galapunktā Smilšu ielā pie Rīgas biržas nama (20.gs. sākums)
No grāmatas
Caune, A. Rīgas satiksme pirms 100 gadiem. R.: Zinātne, 2020.
1.tramvaja līnijas sākuma posms Aleksandra (tagad Brīvības) bulvārī (20.gs. sākums)
No grāmatas
Caune, Andris. Rīgas satiksme pirms 100 gadiem. Rīga : Zinātne, 2020.
Rīgas elektriskā tramvaja attīstības shēma laikā no 1901. līdz 1914.g.
Autors: Andris Caune.
No grāmatas
Caune, A. Rīgas satiksme pirms 100 gadiem. R.: Zinātne, 2020.
3.līnijas tramvaji Kārļa (tagad 13.janvāra) ielā (20.gs. sākums)
No grāmatas
Caune, A. Rīgas satiksme pirms 100 gadiem. R.: Zinātne, 2020.
8.līnijas tramvajs pie Āgenskalna tirgus (20.gs. sākums)
Rīgas tramvaju vēsture, sākot no 19. gadsimta vidus.
Avoti
-
Biedriņš, Andris, Liepiņš, Edvīns. Rīgas sabiedriskais transports no 19. gs. vidus līdz mūsdienām. Rīga : Latvijas Industriālā mantojuma fonds : Rīgas satiksme, 2015.
-
Caune, Andris. Rīgas satiksme pirms 100 gadiem : pilsētnieku individuālie satiksmes līdzekļi, sabiedriskais transports, tālsatiksme, satiksmei nepieciešamās būves un ražotnes 20. gadsimta sākuma atklātnēs. Rīga : Zinātne, 2020.
-
Slēde, Egons. Rīgas sabiedriskā transporta rītdiena. Rīga : Liesma, 1965.