Rīgas galvenā inženiera amatā
Bastejkalns
19. gadsimtā vecie Rīgas aizsargvaļņi vairs nevarēja pildīt savas aizsargfunkcijas. Tie tikai traucēja pilsētas attīstībai, un tika nolemts tos nojaukt. Darbs pie vaļņu nojaukšanas sākās 1857. gadā un turpinājās 6 gadus.
Inženieris K. Henings piedāvāja daļu Smilšu bastiona atstāt nenoraktu.
“…gan atmiņai par iznīcinātajiem cietokšņa vaļņiem [..], gan arī tāpēc, lai cilvēkiem, kas dosies pastaigā, dotu iespēju baudīt skaisto skatu uz pilsētu.”
(Inženieris K. Henings vaļņu norakšanas komisijai)
Smilšu bastionam uzbēra vēl zemi un tā radās Bastejkalns.
Skats no Bastejkalna uz Smilšu ielu. Attēlā redzams elektriskais tramvajs (20.gs. sākums)
Nacionālais muzeju krājums
Skats no Bastejkalna (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Sākumā Bastejkalna apstādījumus veidoja pēc Lībekas dārzu arhitekta A. Venta projekta, bet tas neapmierināja rīdziniekus.
1880. gadā Bastejkalnu pilnīgi pārveidoja Rīgas galvenais dārzu arhitekts G. Kūfalts. Tika izveidoti celiņi uz Bastejkalna virsotni, strautiņi ar kaskādēm, ūdenskritumi, alpinārijs.
Kādu laiku Bastejkalnu dēvēja par Gliemežnīcu.
Bastejkalns ziemā (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Bastejkalna kafeinīca (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
19. gadsimtā pāri pilsētas kanālam tika izbūvēti vairāki tilti, un divi no tiem saglabājušies līdz mūsdienām sākotnējā izskatā: Ādolfa Agtes kājnieku tilts un tiltiņš pie Operas nama jeb Timma tiltiņš.
Rīgas kanāls. Skats uz G.Ā. Agtes tiltu (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Timma tilts pie Operas nama (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Bastejkalna tiltiņš pēc Gustava Ādolfa Agtes projekta tika uzcelts 1892.gadā. Tas nomainīja veco koka tiltiņu gājējiem. Projektu daļēji finansēja paši rīdzinieki. No Rīgas iedzīvotājiem - galvenokārt no apkārtējo namu īpašniekiem - tika savākti apmēram 2 500 rubļu tilta būvēšanai.
G.Ā. Agtes tiltiņš pie Bastejkalna (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Tiltam bija divi novietojuma varianti: pretī Reimersa acu klīnikai (tagad Okupācijas muzejs) un blakus Ūdensvada un gāzes iestādei, no kuras ātri varēs nokļūt Smilšu ielā.
1893. gadā tilta apkārtni labiekārtoja, iestādīja kokus, kanālmalā uzbūvēja gulbju mājiņu.
G.Ā. Agtes tiltiņš un gulbju mājiņa (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Skats uz G.Ā. Agtes tiltiņu (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Tilta kopgarums ir 31,5 metri.
1994.gadā tiltu restaurēja SIA Rīgas tilti.
G.Ā. Agtes tilts pie Bastejkalna (2004)
Autors: Romvalds Salcēvičs
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Daugavas krastmala
Pēc Plosta tilta ierīkošanas pāri Daugavai 18. gadsimta sākumā pakāpeniski aktualizējās jautājums par pilsētas krastmalas nostiprināšanu, lai kuģiem būtu ērti piestāt tuvu tiltam.
Jauno krasta nostiprinājumu pabeidza 1825. gadā. Tas bija veidots no koka baļķiem.
1857.-63. gadā krastmala tika paaugstināta un atjaunota, bet nostiprinājumi nebija pārbūvēti.
19. gs. 80-os gados kļuva aktuāls jautājums par jaunas krastmalas būvēšanu, jo esošie nostiprinājumi bija novecojuši un vietām nestabili.
Jauno krastmalu projektēja Gustavs Ādolfs Agte.
Viņš pārcēla krasta līniju tālāk upē, kur bija lielāki dziļumi, un nevajadzēja nojaukt vecos stiprinājumus.
Jauno krastmalu uzbūvēja 1887.-91. gadā no akmens un granīta.
Jaunie stiprinājumi paredzēja speciālu konstrukciju kuģu korpusu triecienu mīkstināšanai un vietu laivu piestātnei.
1825.g. būvētā Daugavas krasta nostiprinājuma šķērsgriezums
No grāmatas
Pope, A. Rīgas osta deviņos gadsimtos. R.: Jumava, 2000.
G.Ā. Agtes būvētā Daugavas krasta nostiprinājuma šķērsgriezums
No grāmatas
Pope, A. Rīgas osta deviņos gadsimtos. R.: Jumava, 2000.
Pontontilts
19. gadsimta pēdējā trešdaļā Rīgā bija divi tilti pāri Daugavai – peldošais Plosta tilts un Dzelzceļa tilts.
Plosta tilts tika būvēts uz laivām jeb plostiem jau 1701. gadā, to ik pa laikam vajadzēja atjaunot. Parasti no novembra līdz pavasara palu beigām to vajadzēja izņemt, kas bija ļoti apgrūtinoši.
Dzelzceļa tilts, uzcelts 1872. gadā, bija pirmais pastāvīgais tilts Rīgā. Kad nekursēja vilcieni, to varēja izmantot arī gājēji un braucēji. Taču tas bija neērti, jo vilcieni šķērsoja tiltu bieži (ap 38 reizes dienā).
Tilts bija paceļams, jo vajadzēja palaist kuģus (ap 300 kuģu gadā).
Dzelzceļa un pontonu tilti (20.gs. 30.gadi)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
19. gadsimta beigās rīdziniekiem – rūpniekiem, vidējiem un sīktirgotājiem - bija vajadzīga regulāra satiksme starp Daugavas krastiem, un aktualizējās jautājums par jauna tilta būvēšanu.
Tika piedāvāti trīs varianti:
-
Celt pastāvīgu dzelzs tiltu uz mūra balstiem (izmaksātu 2,5 mlj. rubļu)
-
Izrakt tuneli zem Daugavas no upes labā krasta uz Zaķusalu un Klīversalu (izmaksātu 2,9 mlj rubļu). Gustavam Ādolfam Agtem jau bija pieredze tuneļu būvēšanā Šveicē. Lai arī tunelis būtu nedaudz dārgāks par mūra tiltu, tas atrisinātu vairākus jautājumus, piemēram, ar ledus iešanu un vētrām. Bet bija arī problēmas: tehniski grūti atrisināma ūdens izsūknēšana no tuneļa, tā apgaismošana un ventilācija, nepieciešamība apgādāt tuneli ar sniegu ziemā, lai nodrošinātu kamanu satiksmi ar Pārdaugavu.
-
Ierīkot peldošu metāla pontonu tiltu (ap 0,6 mlj rubļu). Šo G. Ā. Agtes piedāvājumu Rīgas Dome atbalstīja.
Pēc G. Ā. Agtes projekta uzceltais Pontonu tilts tika atklāts 1896. gada 27. maijā.
Pontontiltu uzcēla vecā plostu tilta vietā. Tas sākās pie Grēcinieku ielas upes labajā krastā un beidzās pie Šoneru ielas (tag. Uzvaras bulv.) kreisajā krastā.
Pontontilts darbojās gandrīz visu gadu, tikai pavasara ledus iešanas laikā to izņēma un novietoja ziemas ostā.
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Pontontilts ziemā (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
-
Tilta garums – 524 metri
-
Platums – 14 metri
-
35 pontoni
-
būvēti Langes un dēla uzņēmumā, Bolderājas kuģu remonta rūpnīcā, Putilova rūpnīcā Pēterburgā
-
katra 22 t smagā pontona celtspēja - 128 t
-
32 pontoni, savienoti pa divi, veidoja 16 peldošus elementus, pārējie trīs kalpoja tilta savienošanai ar krastu; divi peldošie elementi nebija noenkuroti un kalpoja kuģu caurlaišanai
-
-
Divas 1,5 m platas ietves gājiejiem
-
Brauktuve pajūgiem ar divsliežu tramvaja ceļiem pa vidu
1931.gadā atjaunots Pontontilts
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Kādu laiku pa tiltu kursēja elektriskais tramvajs.
Brīžos, kad Pontontilts nebija pieejams tramvaju satiksmei, šim nolūkam izmantoja Dzelzceļa tiltu.
Par tilta izmantošanu iekasēja naudu (no 5 līdz 60 kapeikām atkarībā no pajūga veida un kravas), bet tā bija vispārpieņemta prakse tolaik.
No samaksas bija atbrīvoti kājāmgājēji, ārsti, garīdznieki, armijnieki, policisti, ugunsdzēsēji.
Satiksme uz Pontontilta (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Klīversala. Skats uz Pontontiltu (20.gs. 30.gadi)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Tilts pastāvēja līdz I pasaules karam, kad to demontēja un pontonus gribēja evakuēt uz Igauniju. Tomēr vētras laikā lielāka daļa pontonu tika izmesta uz akmeņiem Igaunijas piekrastē.
Vācu okupācijas vara pēc 1917. gada Pontontilta vietā uzbūvēja koka, t.s. Lībekas tiltu, ko nopostīja pavasara pali 1924. gadā.
Pontontilts tika atjaunots 1931. un 1944. gados, bet 1957. gadā tā vietā uzcēla Oktobra (tag. Akmens) tiltu.
Atklātne ar Pontontiltu (19.gs. beigas)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Rīgas ostas elevators
Andrejsala pieder Daugavas salu visjaunākajai paaudzei – tā izveidojās tikai 19. gadsimta vidū.
Andrejsala un Andreja dambis Rīgas kartē 1876.g.
20. gs. sākumā Andrejsalu ar krastu savienoja tikai šaura zemes strēle, bet savu tagadējo izskatu tā ieguva ap 1910. g.
19. gs. beigās Andrejsalu un Andreja dambi nolēma izmantot ostas vajadzībām.
Andrejostas līcis (20.gs. 30.gadi)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Atklātne ar skatu uz Andrejostu un Andrejsalu (20.gs. sākums)
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Daugavas labajā krastā Andrejsalas virzienā uzbūvēja aptuveni vienu kilometru garu
dambi.
1892. gadā Gustava Ādolfa Agtes vadībā tika pabeigta labības elevatora būve Andrejostā.
Projekta autori ir G. Ā. Agte un inženieris V. Lībreihs.
Šajā pašā gadā tika uzcelta dzelzceļa līnija no Jaunmīlgrāvja uz Andrejostu, saukta par elevatora dzelzceļu.
Elevatora atklāšana notika tikai pēc diviem gadiem, 1894. gadā.
Elevators Andrejsalas plānā
No grāmatas
Agthe, A. Der Elevator des Rigaschen Hafens. R.: Verlag und Druck von W.F. Häcker, 1895.
Rīgas elevatora ēka
No grāmatas
Agthe, A. Der Elevator des Rigaschen Hafens. R.: Verlag und Druck von W.F. Häcker, 1895.
Elevatora ēka:
-
255 pēdas gara un 78 pēdas plata (76,5x23,4 m)
-
Būvēta uz pāļu pamatiem 34 m no ūdens
-
Mehānismus darbinošie tvaika katli un mašīnas uzstādīti atsevišķā ēkā
-
Abu tvaika mašīnu kopējā jauda - 105 ZS
-
Elevatora ēkas centrālajā daļā izvietoti mehānismi graudu transportēšanai, šķirošanai, vētīšanai un žāvēšanai
-
Varēja iekraut 8 000 pudu jeb 128 t graudu stundā
Labību pieveda dzelzceļa vagonos pa sliedēm elevatora abās pusēs. Vagonu izkraušana bija mehanizēta un iekārtu jauda aprēķināta arī uz 8 000 pudiem labības stundā. Pēc apstrādes graudi, ja tie nebija paredzēti tūlītējai iekraušanai kuģos, tika sabērti augstās vertikālās tvertnēs jeb silosa šahtās, kuras bija izvietotas elevatora ēkas spārnos, pa 36 tvertnēm katrā pusē. Atkarībā no graudu īpatnējā svara visās 72 šahtās varēja novietot uzglabāšanai līdz 750 000 pudu jeb 12 000 t labības.
Rīgas elevatora projekts
No grāmatas
Agthe, A. Der Elevator des Rigaschen Hafens. R.: Verlag und Druck von W.F. Häcker, 1895.
Avoti
-
Pope, Arvis. Rīgas osta deviņos gadsimtos. Rīga : Jumava, 2000.
-
Caune, Andris. Rīgas satiksme pirms 100 gadiem : pilsētnieku individuālie satiksmes līdzekļi, sabiedriskais transports, tālsatiksme, satiksmei nepieciešamās būves un ražotnes 20. gadsimta sākuma atklātnēs. Rīga : Zinātne, 2020.
-
Agthe, Adolf. Der Elevator des Rigaschen Hafens. Riga : Verlag und Druck von W.F. Häcker, 1895.
-
Bastejkalns. http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/rigas-centrs/bastejkalns/ (skatīts 23.03.2021.)
-
Briekmane, Andra. Bastejkalns un kanālmala. https://www.delfi.lv/turismagids/rigas-marsruti/ka-tapa-sava-laika-modernakais-parks-bastejkalna-un-kanalmala.d?id=49853073 (skatīts. 23.03.2021.)
-
Briekmane, Andra. Krastmala un tilti. https://www.delfi.lv/turismagids/rigas-marsruti/rigas-marsruti-daugavmalas-parvertibas-un-tiltu-likteni.d?id=49675087 (skatīts 23.03.2021.)