Dzīvesgājums | Gustavs Vanags

Dzimis 1891. gada 10. martā Sniķeres (tagad Ukru) pagasta ”Rungu” mājās

1898 – 1904 mācās Sniķeres pagasta (baznīcas) skolā

1904 – 1910 mācās Jelgavas ģimnāzijā

1910 – 1916 studijas Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļā

1916 – 1920 bēgļu gaitās Maskavā, darbs Zemstu savienības ķīmiski farmaceitiskajā fabrikā

1921 – atgriežas Latvijā, atjauno studijas Latvijas Augstskolas Ķīmijas fakultātē, absolvē to ar inženiera tehnologa grādu, atsāk laboranta darbu Ķīmijas fakultātē

Kā netīši vai tīši

Krīt akmens atvarā,

Tā dzīvē gadās brīži,

Kas spiežas atmiņā.

Pa ilgiem gadiem kopā

Tie visi savērpjas,

Un tad kā brīnumstāsti

Tie tiešām izklausās.

Cik tur nav bijis laimes,

Cik dziļu ciešanu:

Tik tiešām - liekas, lasu

Es daiļu romānu.

1921 – 1926 ķīmijas skolotājs Rīgas Kultūrtehniskajā skolā

1932 – aizstāv doktora disertāciju par tēmu ”Aktīvās metilengrupas oksidēšana”. Par to piešķirta Latvijas Kultūras fonda prēmija (1933).

1934 – par habilitācijas darbu ”Daži jauni bindona atvasinājumi” piešķirts privātdocenta nosaukums un tiesības

1936 – apstiprināts par Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes docentu

1939 – ievēlēts par profesoru organiskās ķīmijas nozarē

1940 – iecelts par LU Ķīmijas fakultātes Mācību pārzini, vada Organiskās ķīmijas katedru

1941 – 1944 LU Ķīmijas fakultātes sekretārs un profesors

1944 – 1945 bēgļu gaitās Dancigā (Gdaņskā)

G. Vanaga biogrāfija -

šķirklis no Letonikas

G. Vanaga glezna

1945 atgriežas Latvijā, atsāk darbu LVU Ķīmijas fakultātē kā profesors

1946 – 1957 LPSR Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūta direktors

1946 – 1965 LPSR ZA Organiskās sintēzes institūta Vispārīgās organiskās sintēzes laboratorijas vadītājs

1946 – Augstākā atestācijas komisija Maskavā apstiprināja ķīmijas zinātņu doktora grādu un profesora vietu Organiskās ķīmijas katedrā

1948 – 1950 LVU Ķīmijas fakultātes dekāns

1958 – 1964 Rīgas Politehniskā institūta Organiskās ķīmijas katedras vadītājs

1958 – ievēlēts par LPSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķi

1959 - ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu

1959 un 1965 saņēmis LPSR Valsts prēmiju par pētījumiem ķīmijā

1965. gada 8. maijā aizgāja mūžībā, apglabāts Rīgas Meža kapos

Attēli no grāmatām: Gustavs Vanags un organiskā ķīmija Latvijā; Profesors Gustavs Vanags, 1891.-1965.