Atmiņas

Profesoram Ojāram Neilandam bija raksturīgs ne tikai augsts prasīgums pret sevi un kolēģiem, bet arī dziļa labvēlība pret saviem līdzstrādniekiem un studentiem. Neskatoties uz veselības problēmām, viņš, nesaudzējot sevi, turpināja intensīvi strādāt. Organiskā ķīmija profesora dzīvē bija viss – maizes darbs, aizraušanās, mīlestība, vaļasprieks. To viņš ieaudzināja saviem skolniekiem.

Laima Neilande atceras

Lasīt PDF

Māra Plotniece atceras

Šogad 8. aprīlī 90-to dzimšanas dienu atzīmētu Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, habilitētais ķīmijas doktors, RTU profesors Ojārs Neilands. Lai gan pats profesors nav ar mums jau vairāk kā astoņpadsmit gadus (viņa dzīves pavediens pārtrūka 2003. gada 27. oktobrī), ikdienas fakultātes dzīvē viņš ir klātesošs joprojām. Profesoru atceras bijušie kolēģi un studenti, viņa sarakstītās grāmatas organiskās ķīmijas apgūšanai izmanto arī pašreizējie studenti, profesora smaids un atbalstošais skatiens no fotoportreta 320. auditorijā iedrošina jaunos pasniedzējus uzsākot pedagoģisko darbu..

Lasīt pilnu tekstu

Māra Plotniece Izraēlā, 2001

Nataļja Kiričenko atceras

Katedrā strādāju no 1987. gada. Tikko biju sākusi strādāt profesora Ojāra Neilanda tiešā vadībā. Viņu apciemoja profesors Jānis Stradiņš. Profesors Neilands palūdza mani uzvārīt kafiju. Sameklēju visglītāko porcelāna krūzi no servīzes, iebēru kafiju un aplēju ar verdošu ūdeni. Sagaidīju, lai labi ievelkas un aiznesu kungiem. Viņi diskutēja ļoti ilgi. Kad ciemiņš aizgāja, profesors ienāca pie manis. Viņš pateicās par garšīgo kafiju, tā bijusi izcila, "…bet nākošo reiz', lūdzu, bez biezumiem…"

Viņš nesāka ar pārmetumiem, bet vispirms ar paldies par padarīto un tikai pēc tam sekoja aizrādījumi vai norādījumi.

Nataļjas 35 gadu jubileja (2003)

No kreisās; N.Kiričenko, O.Neilands, D.Kivliša, J.Peļevina (2001)

Es biju "profesora rokas". Mana laboratorija atradās blakus viņa kabinetam. Sākumā profesors Neilands pats izmēģināja uzsintezēt vielu mazā apjomā, izanalizēja rezultātu un pie manis uz laboratoriju atnāca ar lapiņu, uz kuras bija "uzmesta" sintēzes iecere un es to realizēju lielākā apjomā. Man ne vienmēr sanāca tā kā viņam un es sintezēju vēlreiz un vēlreiz. Ja izdevās, ļoti labi, bet vēlreiz jāpārbauda, ja neizdevās, vēlreiz jāmēģina, un tā no 1995. gada līdz 2003. gada oktobrim.

Profesora Raimonda Valtera 65 gadu jubileja (2003)

No labās: O.Neilands, N. Kiričenko, M.Utināns, I.Sudmale, J.Peļevina, N.Batenko

Valdis Kokars atceras

Profesors Valdis Kokars – "Dažas manas atmiņas par profesoru Ojāru Neilandu"

Pirms 90 gadiem 8. aprīlī ir dzimis izcils Latvijas organiskās ķimijas profesors, akadēmiķis Ojārs Neilands. Šis laika posms Latvijai ir bijis bagāts ar daudziem ļoti labiem ķīmiķiem, bet tas, ka profesoru Paula Valdena un Valdemāra Fišera skolnieks un darbu turpinātājs Gustavs Vanags, aiziedams no RPI Ķīmijas fakultātes, savā vietā Organiskās ķīmijas katedrā atstāja Ojāru Neilandu, par daudz ko liecina. Bet ne jau par vēsturi vai profesora Neilanda zinātnisko izcilību gribu pastāstīt. Tas jau iepriekš ir bijis sekmīgi izklāstīts. Šoreiz vēlos pastāstīt vairāk vai mazāk interesantus momentus savā saskarsmē ar profesoru. Kaut gan šos notikumus daudzkārt esmu stāstījis saviem paziņām un draugiem, tomēr nolēmu vēlreiz ar tiem iepazīstināt plašāku publiku.

Pirmā saskarsme ar profesoru bija 1970. gadā, kad viņš sāka lasīt Organiskās ķīmijas kursu RPI Ķīmijas fakultātes studentiem, kuru pulkā biju arī es.

Profesora Ojāra Neilanda studentu - teorētiķu grupa (1974. gada izlaidumā)

1.rinda no kreisās: V.Ņikitina, L.Andrejeva, O.Neilands, A.Ščukina, I.Meirovics

2.rinda: K.Balodis, A.Ozoliņš, V.Kokars, A.Jegorkins, G.Jansons

Lasīt pilnu tekstu

Izlaiduma saviesīgā daļa - Valdis Kokars ar profesoru Neilandu apspriež nākotnes plānus

Izlaiduma saviesīgā daļa (1974)

Organiskās ķīmijas katedras un Diketonu problēmu laboratorijas darbinieku kolektīvs (70.gadu beigas-80.gadu sākums)

Vladimirs Hodorkovskis atceras

Ojārs Neilands: Some Little Adventures,

1975 – 2000

Riga

The first time I met Ojārs 47 years ago in 1975 happened when I was taking the entry exam to Riga Polytechnic Institute, Faculty of Chemistry. I should confess that I didn't appreciate that Ojārs was a really great big scientist, as I was concerned too much about replying the exam questions correctly, in addition, he was seated during the exam and didn’t stand up. During the first year of my studentship I was fascinated by quantum chemistry of inorganic compounds and only in the third year decided that I needed some more real research in chemistry and arranged to meet the chairman of the Organic Chemistry Department.

Lasīt pilnu tekstu

Avoti

Neilandu ģimenes arhīvs
Organiskās ķīmijas katedras arhīvs
Fona foto no pixabay.com