top of page

Koks ir unikāls – dzīvs, dabisks, elpojošs un veselībai drošs. Latvijas mežu bagātība, izdevīgs ģeogrāfiskais izvietojums un mantotās prasmes ļauj to izmantot dažādos veidos.

Planētas iedzīvotāju  saimnieciskā darbība maina atmosfēras sastāvu. CO2 gāze uzkrājas atmosfērā, kā rezultātā  rodas siltumnīcas efekts.

Koki spēj fotosintēzes procesā piesaistīt atmosfērā esošo ogļskābo gāzi un visa koka mūža garumā uzglabāt CO2 sastāvā esošo oglekli koka stumbros, zaros un sakņu sistēmā.

Koksnes dzīves cikls.

Avots: Domkins A. Koks tavās mājā : praktiski padomi.

Klimata izmaiņas un globālā sasilšana ir pasaules mēroga izaicinājums, kas prasa neatliekamu rīcību.

Šī brīža pasaules aktualitāte ir:

  • veicināt ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgas dzīves vides kvalitātes paaugstināšanos,

  • palielināt videi draudzīgu un atjaunojamu resursu izmantošanu sabiedriskajā un privātajā dzīves telpā, tādējādi mazinot globālo piesārņojumu un klimata izmaiņu draudus.

2016. gadā tika pieņemta pirmā vispārējā juridiski  saistošā pasaules mēroga vienošanās klimata jomā Parīzes nolīgums.   Atbilstoši  nolīgumam, katrā valstī tiek domāts, kā samazināt klimata izmaiņas un cilvēku nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

Globālā skatījumā par galveno izvirzās tendence veidot ilgtspējīgu,  videi nekaitīgu un tajā pašā laikā efektīvu produktu – vai tas būtu materiāls, vai koka privātmāja, vai mēbeles, vai biznesa nozare.

Ilgtspējīgas būvniecības vērtējums:

  • ieguvums videi: mazāk atkritumu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ekosistēmu saglabāšana, uzlabota gaisa un ūdens kvalitāte;

  • ieguvums ekonomikai: ēku ekspluatācijas izdevumu samazināšana, paaugstināta pievienotā ēkas vērtība, atbalsts vietējiem ražotājiem, paaugstināta strādājošo labsajūta un darba produktivitāte, paaugstināts ēkas ekonomiskums​

 

Ieguvums sabiedrībai:

  • uzlabota gaisa kvalitāte,

  • paaugstināts komforta līmenis,

  • samazināta slodze infrastruktūrai,

  • paaugstināta dzīves kvalitāte.

21. gadsimta galvenās koka priekšrocības ir ilgtspēja un koka būvelementu izmantošanas ietekme uz klimata izmaiņu samazināšanu.

Slēpošanas kūrorta namiņi Jupiter Lodge (Zviedrija).

Avots: https://jupiterlodge.se/ (skatīts 17.09.2021)

21. gadsimta sākumā strauji attīstoties jaunām un inovatīvām tehnoloģijām koksnes apstrādē un izmantošanā, koksne veiksmīgi konkurē ar citiem būvmateriāliem.

Kvartāls Koka pilsēta Helsinkos (Somija).

Avots: Būvinženieris. Nr.75 (2020)

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta direktors Andrejs Domkins:

"Vienalga, no kāda skatu punkta raugāmies nākotnē, koksne kā būvmateriāls ir pati labākā izvēle, vai runa ir par patērētajiem energoresursiem, par radīto piesārņojumu vai materiālu bioloģisko deģenerāciju, visur tā izpaužas kā labākais risinājums."

Pasaules mērogā koka būvniecības veicināšana notiek sadarbojoties vairākām valstīm kopā un katrai atsevišķi. Vairākās valstīs izveidotas organizācijas, kas par savu uzdevumu izvirza veidot stabilu ekonomisko vidi meža nozares uzņēmumu attīstībai:

Holzbau - Deutschland (Vācija)

Think Wood  (Ziemeļamerika)

Wood for Good (Lielbritānija)

Savā starpā sadarbojas arī pētniecības organizācijas vairākās valstīs. Piemēram, Koka būvniecības foruma Forum Holzbau dibinātāji ir sešas augstskolas: (Berner Fachhochschule, Tehnische Hochschule Rosenheim, Technische Universitat Munchen, Technische Universitat Wien, Aalto Universitat un University of Northern British Columbia (Ziemeļamerika).

 

Forums ir lielākais koka būvniecības konferenču organizators.

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (Latvija)

Latvijas Kokrūpniecības federācija  (Latvija)

Biedrība "Zaļās mājas" (Latvija)

Temata aktualitāte Rīgas Tehniskajā universitātē

2021. gadā RTU Arhitektūras fakultātes mācībspēki un augstskolas jaunie būvniecības speciālisti  piedalījās starptautiskos pasākumos, kas veltīti  koka būvniecībai:

RTU izdevniecība 2021. gadā klajā laidusi konferences tēžu krājumu:

Matijs Babris, Antra Viļuma, Andra Marta Bebre, Luīze Eglīte. Proceeding of the II Forum Wood Building Baltic, 2021 : Riga, Latvia 14-16 April 2021.

Primo

2021. gadā RTU izdota elektroniska grāmata:   

Design, Construction and Management of Wooden Public Buildings : handbook / scientific editors: Laura Tupenaite, Ineta Geipele ; literary editor Daina Ostrovska. Riga : RTU Press, 2021.

Primo

​

  • Viļuma, Antra. Glulam in Architecture of Latvia and Lithuania. Architecture and Urban Planning : Scientific Journal of Riga Technical University = Arhitektūra un pilsētplānošana : Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti,  Vol.15 (2019), 59.-66.lpp. Primo

  • Sustainability Assessment of Modern High-Rise Timber Buildings / Laura Tupenaite, Viktorija Zilenaite, Loreta Kanapeckiene, Tomas Gecys, Ineta Geipele. Sustainability,  Vol.13, iss.16 (2021). Primo

  • Possibilities of Useful Use of Glued Wooden Construction Residues / Peteris Resnais, Aldis Grekis, Matiss Keivs, Baiba Gaujena. Materials,  Vol.14, iss.15 (2021). Primo

SIA "Zemgales tehnoloģiskais centrs" veica Norvēģijas ciematā Ljustero salā 20 koka karkasa ēku projektēšanu, ražošanu, piegādi un montāžu.

Ciemats Ljustero salā (Norvēģija).

Avots: https://ztc.lv/pabeigts-ciemata-projekts-ljustero-sala

Andrejs Domkins :  

“21. gadsimta, šķiet, atkal iecels masīvo koksni moderno materiālu kārtā. Jo prātam gandrīz neaptveramie sasniegumi informācijas tehnoloģijās šodien atkal ir satuvinājuši arhitekta un inženiera darbu”.

Iezīmējas divi galvenie attīstības virzieni, kuros dominē:

 

  • Masīvkoka konstrukcijas

  • Sarežģīts strukturālais dizains

“Metropol Parasol” Spānijā.

Avots: https://www.delfi.lv/izklaide/skats/zudamkokos/sesas-iespaidigas-moderno-laiku-koka-celtnes-pasaule.d?id=4579116

Lai sasniegtu klimata neitralitātes mērķus un samazinātu būvniecības negatīvo ietekmi uz vidi, ir jāmaina būvmateriālu izvēles stratēģija. Koka izmantošana būvniecībā veicina racionālu resursu izmantošanu un samazina būvniecības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

AS "Latvijas valsts meži" un biedrība "Zaļās mājas" radījuši animācijas filmu, kas stāsta par koku kā drošu un atjaunojamu materiālu.

Avoti:

bottom of page